Māsiņas

Bitīt, tavu čaklumiņu

Bitīt, tavu čaklumiņu,
Ziedainām kājiņām;
Mācies, meita, no bitītes
Čakli pūru piedarīt.

Bite mana māsa bija

Bite mana māsa bija,
Ābolajā kājas āva;
Nepazina sēdejuma,
Ne sliedites pakaļā.

Paga, paga, tautu meita

Paga, paga, tautu meita,
Pasacīšu bāliņam:
Kam tu savas kājas āvi
Zem dravēta ozoliņ’.

Kur tu iesi, bāleliņ

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
-Iešu, māsiņ, pār Daugavu
Zeltozolu darināt.

Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Adiet, meitas, ko adiet, Vilkam zeķes noadiet: Vilkam kājas nosalušas, Dziļu sniegu bradājot.
Vāverīte trakšķināja Ar meitām rnaltuvē; leraudzīj'si medinieku, Skrien pa logu siliņā.
Kas kaitēja nedzīvot Upmaliešu meitiņām: Pašas guļ dienavidu, Straume kreklus balināja.
Jāņu nakti dancot gāju, Naudu bēru zābakos, Lai teic meitas dancodamas, Tam sudraba zābaciņi.