Miķeļam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai redzēj’ kumeliņu
Bez guntiņas pabarot.
Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams.
Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki.
Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā.
Vilciņš manu kumeliņu Pie ozola dīdināja; Vilkam devu svina lodi, Jāj' mājās kumeliņu.
Savu laiku es negāju Jāņa nakti pieguļā: Jaunas meitas Jāņa nakti Nozog manu kumeliņu.