Miķeļam gaili kāvu Miķeļam gaili kāvu Sarkanām kājiņām, Lai redzēj’ kumeliņu Bez guntiņas pabarot. Gailis, Kumeliņš, Miķeļis Sen domāju, nu redzēju Sen domāju, nu redzēju Ziemassvētku kumeliņu: Līdz zemīti baltas krēpes, Pinkaināmi kājiņām. Kas mirdzēja, kas spīdēja Kas mirdzēja, kas spīdēja Augsta kalna galiņā? Jānīts kala kumeliņu Ar sidraba pakaviem. Kas tik diži rībināja Kas tik diži rībināja Aiz tā mana zirgu staļļa? Mārtiņš dīda kumeliņu, Vara važu turēdams. Pērkons jāja pieguļā Pērkons jāja pieguļā Ar deviņi kumeliņi; Tā maliņa dunēt dun, Kur pērkoņa pieguļnieki. ← Kur sēdos, nesēdos Ar bititi arti gāju →