Vāverīte danci veda

Vāverīte danci veda
Zem kuplā kadiķīša.
Kā tai bija nedancot,
Pūrā riekstu kodoliņi.

Māte mani tā mācīja

Māte mani tā mācīja,
Lai mēs rātni dzīvojam:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņu.

Kur tecēji, Mēnestiņi

Kur tecēji, Mēnestiņi,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
– Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez saules strādināj’.

Man māsiņas tā nav žēl

Man māsiņas tā nav žēl
Kā māsiņas vainadziņa;
Māsiņai staigajot,
Spīdēj` visas sētmalītes.

Vakar bija spoža Saule

Vakar bija spoža Saule,
Šodien tāda mākuļaina:
Vakar spīda pati Saule,
Šodien Saules kalponīte.