Man bitīte uzmetās
Vainadziņa galiņā:
Paldies saku Dieviņam,
Dravinieka līgaviņa.
No tālienes jau pazinu
No tālienes jau pazinu
Dravenieka dēliņu:
Bišu spārnu cepurīt’,
Vasku cimdi rociņā.
Redzēdama vien pazinu
Redzēdama vien pazinu
Dravinieka tēva dēlu:
Vaskots tek kumeliņš,
Bišu spārnu cepurīte.
Bitīt, tavu dravenieku
Bitīt, tavu dravenieku
Kungi lika cietumā;
Šuj, bitīte, lielu šūni,
Izlaid savu dravenieku.
Šuj, bitite, melnu krēslu
Šuj, bitite, melnu krēslu
Kuplas liepas zariņā,
Tur tu pate atsēdes’,
Draviniekus mielodam’.
Nevienam es neteikšu
Nevienam es neteikšu,
Ko atrad’ ganīdam’:
Bites šuva vaska kreklu
Dravinieka dēliņam.