Jāņam zirgus nojūdzam
Jāņam zirgus nojūdzam, Pēteram aizjūdzam; Jāņam zirgi piekusuši, Garu ceļu tecēdami.
Jāņam zirgus nojūdzam, Pēteram aizjūdzam; Jāņam zirgi piekusuši, Garu ceļu tecēdami.
Jānītim vara taure, Manim dziesmu vācelīte; Jānīts pūta vara tauri, Es dziesmiņu nodziedāju.
Jāņa tēvs alu dara No līduma miezīšiem; Pēterītis raugu lika No trīs ošu lapiņām.
Jānīts nāca no kalniņa, Alus kannu rociņā, Alus kannu rociņā, Jāņu zāles padusē.
Visa laba Jāņa zāle, Ko atnesa Jāņa bērni: Jāņa māte, saņēmusi, Izbaroja telītēm.
Aplīgoju sav` telītes Pašā Jāņu vakarā, Lai telītes lielas auga, Lai tās deva pulka piena.
Atjāj Jānis Jāņu nakti Appušķotu kumeliņu; Tec, māsiņa, atcel vārtus, Lai jāj Jānis sētiņā.
Jāņu rītu govis ganu Zaļābula lauciņā; Jāņa māte atnākusi, Siera nuki kabatā.
Pasild` man, Jāņa māt, Siltu pienu podiņā: Es atnācu nosalusi, Tavas govis ganīdama.
Gosniņ, manu raibuliņ, Kas tev` raibu darināja? Jāņu māte, barodama Ar baltaju āboliņu.
Dar`, bāliņ, miežu alu, Dod Jānim padzerties; Šogad mieži trekni auga, Alus rūga putodams.
Nāciet, ļaudis, skatīties, Ko dar` Jānis aplokā: Jānīts cērt kļava malku, Ar ko guni kurināt.
Jāņu tēti, Jāņu tēti, Tavu saldu alutiņu: Vienu malku nodzēros, Visas krūtis norībēja.
Dodi alu, Jāņa tēvsi, Tad augs mieži uz akmeņa; Ja nedosi, tad neaugs Ne druviņas vidiņā.
Jānīts mans, Jānīts mans, Es Jānīša līgaviņa: Jānīts manas aitas gana, Es Jānīšam cimdus adu.
