Tev, liepiņa, platas lapas, Apsedz mani migliņā, Lai migliņa nesabira Manā zīļu vainagā.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas liepiņas viducī: Bitīt’ taisa saldu medu Mazajam bērniņam.
Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas liepiņas dobumā: Bitīt’ pina zelta kronu Mazajai māsiņai.
Tev, liepiņa, platas lapas, Apsedz mani lietiņā, Lai man kājas nesamirka, Augu dienu bradājot.
Zem ozola nestāvēju – Zem ozola liela rasa; Zem liepiņas pastāvēju Kā zem mātes villainītes,
Aiju, aiju, zaļa liepa. Tavu lielu kuplumiņu! Zem liepiņas paslēpos Kā zem mātes villainītes.
Ai, liepiņa, ai, liepiņa, Tavu daiļu augumiņu! Mani māte lolojusi, Es tik daiļa neizaugu,
Sen ziedēja ozoliņi, Sen ziediņi pabiruši, Nu liepiņa uzziedēja, Nu zied visas pazarītes.
Grūt’ kuplai liepiņai Liela ceļa maliņā: Sirmi zirgi saknes mina, Jauni zēni zarus lauza.
Lieta, lieta liepiņā, Lieta liepas zariņā: No liepiņas pūru taisu, No zariņa – pūra vāku.
Lieta, lieta liepiņā, Lieta liepas zariņā; No liepiņas kokles griezu,, No zariņa stabulītes.
