Stādīju liepiņu
Plāniņa vidū,
Lai mana pādīte
Kā liepa auga.
Tev, liepiņa, platas lapas
Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani migliņā,
Lai migliņa nesabira
Manā zīļu vainagā.
Zinu, zinu, bet neteikšu
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas liepiņas viducī:
Bitīt’ taisa saldu medu
Mazajam bērniņam.
Zinu, zinu, bet neteikšu
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas liepiņas dobumā:
Bitīt’ pina zelta kronu
Mazajai māsiņai.
Tev, liepiņa, platas lapas
Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani lietiņā,
Lai man kājas nesamirka,
Augu dienu bradājot.
Zem ozola nestāvēju
Zem ozola nestāvēju –
Zem ozola liela rasa;
Zem liepiņas pastāvēju
Kā zem mātes villainītes,