Vakar lācis maizi cepa
Vakar lācis maizi cepa Aiz Valmieras siliņā; Šodien ēda launadziņu Paipaliņas krodziņā.
Vakar lācis maizi cepa Aiz Valmieras siliņā; Šodien ēda launadziņu Paipaliņas krodziņā.
Paēduši, padzēruši, Pateicat Dieviņam! Dieva galds, Māras maize, Mūsu pašu sūra vara.
Cep, māmiņa, man maizīti, Vieglu nest, gausu ēst: Man jāiet siliņā Priedēm galu līdzināt.
Bij man laba sila zeme Rudzus sēt, dores dēt, Rudzus sēt maizītei, Medu, vasku naudiņai.
Jūriņ, mana māmuliņa, Daudz tu man labu dari; Tu man maizes devējiņa, Tu man’ mīļi vizināji.
Ai, rudzīti, rogainīti, Sen bij tev noziedēt: Jau dažam saimniekam Sen bij tukša maizes abra.
Bērīts mans kumeliņš, Baltas maizes arājiņš; Es tam davu auzu sieku, Āboliņa nesumiņu.
Grieze grieza rudzīšos, Paipaliņa pļaviņā; Grieze grieza maizes klaipu, Paipaliņa – siena vālu.
Ak tu, Laimes dzeguzīt, Tu taisnības nedarīji: Citam dodi tu par daudz, Citam maizes nav ko ēst.
Galdam kājas nolīkušas, Kas tās līkas nolocīja? To darīja tīra maize, Mans brūvēts alutiņš.
Jūriņ, mana māmuliņa, Daudz tu man labu dari: Tu man maizes devējiņa, Tu man’ mīļi vizināji.
Seši rīti nedēļā, Visus sešus malti gāju, Pirmo rītu maizi malu, Otro rītu – iesaliņu;
Kur, Dieviņ , tu paliksi, Kad mēs visi nomirsim? Ne tev sievas, ne tev bērnu. Kas tev, vecam, maizi dos?
Nāc, Jumīti, mūs’ mājās, Še būs laba dzīvošana: Došu maizi, došu zirņus, Saldu alu nodzerties.
Neba maize pati nāca Mana brāļa sētiņā; Es aiznesu brokastiņu, Jau sirmīši nosvīduši.
Tu, siļķīt, sīkzivtiņ, Tu man maizes arājiņa; Tu, plekstīt, platspārniņ, Tu man naudas kalējiņa.
Cep, māmiņa, kviešu maizi, Dar’ tētiņ alutiņu: Nu pārnāca tava saime, Vasariņu palaidusi.
Stalti mūsu bāleliņi, Melnas zemes arājiņi, Baltas maizes pļāvējiņi, Sūra darba darītāji.
