Siers

Jānīšam sieru sēju

Jānīšam sieru sēju
Smalkā linu palagā:
Jānīts manas govis gana
Visu cauru vasariņu.

Jāņa tēvs alu dara

Jāņa tēvs alu dara
Baltā bērza muciņā;
Jāņa māte sieru sēja
Baltā linu audeklā.

Māte, māte, sieru, pienu

Māte, māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas;
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.

Sieru, sieru, Jāņa māte

Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev bij govis laidarā;
Ja tu sieru man nedosi,
Ņemšu vienu raibuļiņu.

Ai, mīļā Māršaviņa

Ai, mīļā Māršaviņa,
Svētī manas raibaliņas –
Dodi pienu, dodi sieru,
Dodi labu ganu zemi.

Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.
Man izgāja šī vasara, Ar Pērkoni baroties: Viņš man' sauca zemes kurmi, Es - debešu
Pērkons vede vedekliņu, No Vāczemes pāriedams. Ved, pērkon, šai zemē, Še ir labi klajumiņi.
Aramāi zemītē Šūpulīti nekarat: Aramāi zemītē Zelta nauda apakšā.