Jāņu nakti nepazinu
Jāņu nakti nepazinu, Kura meita, kura sieva: I meitai, i sievai Zaļi ziedu vainadziņi.
Jāņu nakti nepazinu, Kura meita, kura sieva: I meitai, i sievai Zaļi ziedu vainadziņi.
Vāverīte gudra sieva, Gudri bērnus audzināja: Starp priedīti, starp eglīti, Lai caunīte neredzēja.
Vai bitīte laiska sieva, Ka tai mazs augumīns? Bitītēm gājumīnu Ar sudrabu līdzināja.
Vāverīte gudra sieva, Gudri bērnus audzināja: Pati guļ siliņā, Bērni sila maliņā.
Brāļam braucu sievu vest Ar tām ziedu kamanām, Strauji laižu no kalniņa, Lai birst ziedi ūdenī.
Kas kait, kas kait Zvejnieka sievai? Viens ķīsis, div’ ķīši, Zupiņa rokā.
Maza mana līgaviņa Par visāmi sieviņām; Balta mana zēģelīte Par visāmi zēģelēm.
Es piesēju kumeliņu Pie ziedošas ābelītes. Apbierst mans kumelīš Ar ābeļu ziediņiem;
Laiku, laiku ceļu griežu, Dravinieka sieva brauc, Vasku kurpes kājiņā, Bites spārnu villainīte.
Tu, Māriņa, viegla sieva, Dod man savu vieglumiņu; Tu, Dieviņ, bagāts vīrs, Dod man savu bagātību!
Bitīt’ bija čakla sieva, Liela darba darītāja: Pilnu stropu tā pienesa Zelta vaska rituļiem.
Kur, Dieviņ , tu paliksi, Kad mēs visi nomirsim? Ne tev sievas, ne tev bērnu. Kas tev, vecam, maizi dos?
Vīri guļ dienas vidu, Sievas lasa miežu vārpas; Eit’, vīriņi, paguļat, Sievas dzers alutiņu.
