Vij, tētiņ, man dzeinīti Vij, tētiņ, man dzeinīti Tievu tievu, garu garu, Ka varēju siliņā Priežu virsu lidināt. Priede, Sils, Tētis Tēva, tēva tu dēliņš Tēva, tēva tu dēliņš, Ne tev tēva padomiņa: Tētiņš gāja silmalāi, Dzeni nesa mugurā. Ko, tētiņi, tu darīji Ko, tētiņi, tu darīji Visu dienu siliņā? -Bitītēmi stropu daru, Līdz apakšai izrotātu. Nevienam tādas bites Nevienam tādas bites Kā tam mūsu tētiņam: Mūsu tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņi. To puisīti suņi rēja To puisīti suņi rēja, Kas tētiņu neklausīja; To meitiņu tautas mīl, Kas klausīja māmulīti. ← Kuplis auga ozoliņš Venta nesa ozoliņu →