Bitīt, manu zeltspārnīt,
Tu bij’ liela darbiniece:
Tu atnesi sila ziedus
Pār deviņi novadiņi.
Diža, diža tā niedrīte
Diža, diža tā niedrīte,
Aug ezera maliņā;
Diža, diža tā zivtiņa,
Kura auga jūriņā.
Tev, eglīt, piederēja
Tev, eglīt, piederēja
Visu mūžu zaļi svārki;
Tev, māsiņ, nepiedera
Visu mūžu vainadziņš.
Vāverīte trakšķināja
Vāverīte trakšķināja
Ar meitām rnaltuvē;
leraudzīj’si medinieku,
Skrien pa logu siliņā.