Jūra, jūra, ko tu krāci Jūra, jūra, ko tu krāci, Māte, māte, ko tu raudi? Jūra krāca smalka tīkla, Māte raud auklējuma. Jūra, Māte, Tīkls Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Skaisti, skaisti noziedēja Skaisti, skaisti noziedēja Vējā liekta ābelīte; Tāļi, tāļi aizprecēja Peļamo mātes meitu. Siļķīte dziedāja Siļķīte dziedāja Dziļā jūrā, Zvejnieka dēliņa Gaidīdama. Reņģīte pati Tiklā nāca, Lasis, gudrinieks, Aizmukāja. Rāmi, rāmi, patapdamis Rāmi, rāmi, patapdamis, Nāk no jūras pērkoniņis, Nemaitāja ievas ziedus, Ne arāja gājumiņu. ← Dod man alus nodzerties Ūsiņam gaili kāvu →