Manis mīļis arājiņis
Medutiņa saldumiņu;
Gan tu tapsi dzīvodams
Alutiņa rūgtumiņu.
Ar bititi arti gāju
Ar bititi arti gāju,
No smildziņas arklu šķēlu,
No sarkana āboliņa
Iemauktiņus darinaju.
Aiz bitēm nevarēju
Aiz bitēm nevarēju
Artu iet tīrumā;
Mana paša vaina bija,
Zemu dēju ozoliņ’.
To par bēdu neturēju
To par bēdu neturēju,
Ka man nava arājiņa:
Sēju rudzus, sēju miežus,
Ecēj` pati dziedādama.
Kauna lieta, smiekla lieta
Kauna lieta, smiekla lieta:
Smilgas auga tīrumā.
Tā, bāliņ, tava vaina,
Kam tu smalki neecēji!
Lai bij slinki, kas bij slinki
Lai bij slinki, kas bij slinki;
Mūsu puiši – tie bij slinki:
Papuvīte neecēta,
Visi darbi nedarīti.