Ar bititi arti gāju,
No smildziņas arklu šķēlu,
No sarkana āboliņa
Iemauktiņus darinaju.
Aiz bitēm nevarēju
Aiz bitēm nevarēju
Artu iet tīrumā;
Mana paša vaina bija,
Zemu dēju ozoliņ’.
To par bēdu neturēju
To par bēdu neturēju,
Ka man nava arājiņa:
Sēju rudzus, sēju miežus,
Ecēj` pati dziedādama.
Kauna lieta, smiekla lieta
Kauna lieta, smiekla lieta:
Smilgas auga tīrumā.
Tā, bāliņ, tava vaina,
Kam tu smalki neecēji!
Lai bij slinki, kas bij slinki
Lai bij slinki, kas bij slinki;
Mūsu puiši – tie bij slinki:
Papuvīte neecēta,
Visi darbi nedarīti.
Neba maize pati nāca
Neba maize pati nāca
Mana brāļa sētiņā;
Es aiznesu brokastiņu,
Jau sirmīši nosvīduši.
Arājiņa līgavai
Arājiņa līgavai
Sudrabiņa sakte mirdz;
Dravenieka meitiņai
Zelts spīdēja vaiņagā.