Arāji

Ar bititi arti gāju

Ar bititi arti gāju,
No smildziņas arklu šķēlu,
No sarkana āboliņa
Iemauktiņus darinaju.

Aiz bitēm nevarēju

Aiz bitēm nevarēju
Artu iet tīrumā;
Mana paša vaina bija,
Zemu dēju ozoliņ’.

To par bēdu neturēju

To par bēdu neturēju,
Ka man nava arājiņa:
Sēju rudzus, sēju miežus,
Ecēj` pati dziedādama.

Visi gaida Jāņa dienu, Puiši gaida, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Brauc, Jānīti šai zemē Ar to ziedu vezumiņu: Meitām dodi sārtas rozes, Puišiem zaļas skābenītes.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Trīs ozoli kalniņā, Trīs ziediņi upītē; Trīs puisīši māmiņai Siltajā saulītē.
Bite gāja dziedādama Pār kaimiņu tīrumiem: Kaimiņam slinki puiši, Negribēja dori kalt.