Bāliņš

Ai dieviņi, ai dieviņi

Ai dieviņi, ai dieviņi –
Brālīts mani godināja:
Pirmo reizi kūmās lūdza,
Liek manā vārdiņā.

Cēlās agri tā bitīte

Cēlās agri tā bitīte,
Vēl agrāki bāleliņi;
Tāļu gāja tā bitīte,
Vēl tāļāki bāleliņi.

Kur tu iesi, bāleliņ

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
-Ieš’, māsiņ, siliņā
Bitītei doru cirst.

Deviņ’ ir ošam zari

Deviņ’ ir ošam zari,
Devītā Saule lēca;
Deviņ’ ir man bāliņi,
Devīts kunga karavīrs.

Guli, guli, bāleliņi

Guli, guli, bāleliņi,
Vējš nolauza ozoliņu;
Kam neņēmi garu cirvi,
Kam zariņus neapcirti?

Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa, Ievedīšu puķītēs: Viens kociņš, trīs zariņi, Deviņiem ziediņiem.
Lauz, meitiņa, ko lauzdama, Nelauz bērza galotnīti: Bērziņam daudz zariņu, Visi raud galotnītes.
Pazasēdi, bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenīts Sev svārciņus šūdināj'.
Šūn, bitite, melnu krēslu Ozoliņa zariņā, Tur tu pate atsēsies, Dravinieku mielodama.
Es gribēju ar bāliņu Līdzi kāpti ozolā; Aizsameta vilānīte Ozoliņa zariņā.