Bāliņš

Zinu, zinu, bet neteikšu

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aizgāja div’ bāliņi:
Lūku plēst, dzeiņu vīt,
Ozoliņu darināt.

Strauja teki Daugaviņa

Strauja teki Daugaviņa
Gar bāliņa namdurvīm;
Tā nes daiļus ozoliņus
Ar visām bitītēm.

Dūmi kūp siliņā

Dūmi kūp siliņā,
Atskrien bite raudādama:
Tur sadega brāliņam
Simts rakstītu ozoliņu.

Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitit' saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej' vaska kamaniņas, Iejūdz' sila vāverīti.