Strauja teki Daugaviņa
Gar bāliņa namdurvīm;
Tā nes daiļus ozoliņus
Ar visām bitītēm.
Kur tu iesi, bāleliņ
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
– Ieš’, māsiņ, pār Daugavu
Zelt’ ozolu darināt. Lasīt tālāk
Dūmi kūp siliņā
Dūmi kūp siliņā,
Atskrien bite raudādama:
Tur sadega brāliņam
Simts rakstītu ozoliņu.
Lec, saulīte, rītā agri
Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi koku galotnītes:
Brālīšam vasku cimdi,
Rokas sala ozolā.
Ai dieviņi, ai dieviņi
Ai dieviņi, ai dieviņi –
Brālīts mani godināja:
Pirmo reizi kūmās lūdza,
Liek manā vārdiņā.
Cēlās agri tā bitīte
Cēlās agri tā bitīte,
Vēl agrāki bāleliņi;
Tāļu gāja tā bitīte,
Vēl tāļāki bāleliņi.
Kur tu iesi, bāleliņ
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
-Ieš’, māsiņ, siliņā
Bitītei doru cirst.