Aiz kājiņas bitit’ sēju
Pie resnā ozoliņa:
Kam tu manu dējumiņu
Skabardoju nicinaja.
Vai māmiņa ielikusi
Vai māmiņa ielikusi
Pūrā vaska ritenīti?
Aiz bitēm nevarēju
Klētij durvju virināt.
Ne kauns bija bāliņam
Ne kauns bija bāliņam,
Zelta jostiņ’ apjožot:
Trijas bites ozolā,
Seši vaska gabaliņi.
Brālīts mans, dravenieks
Brālīts mans, dravenieks,
Ar bitīti sadzīvoja:
Brālīšam vaska cimdi,
Bites šūta capurīte.
Aiz kājiņas biti sēj
Aiz kājiņas biti sēj’
Pie resnāja ozoliņ’,
Kam tā mani niecināj’
Skabargaiņu dējaliņ’.
Bij manam bāliņam
Bij manam bāliņam
Vasku svārki mugurā;
Cauri gāja griķu druvu
Tek bitīte nopakaļ.
Kas man kait nenēsāt
Kas man kait nenēsāt
Melnus svārkus, zābaciņus:
Man bitīte svārkus šuva,
Sētmalā gulēdama.