Bites

Daudzi bite daudzināja

Daudzi bite daudzināja
Vērī dētu ozoliņ’;
Vēl nebija vis tik daudzi,
Kā bitīte daudzināj’.

Vai bitīte laiska sieva

Vai bitīte laiska sieva,
Ka tai mazs augumīns?
Bitītēm gājumīnu
Ar sudrabu līdzināja.

Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Kas kaitēja nedzīvot Dravinieka dēliņam: Bitīt' nesa sudrabiņu Vecozola celmiņā.
No debesu nolaidos Ar sudraba virvītēm Mīļās Māras šūpulī, Māmuliņas klēpītī.
Saules meita Bārbaliņa, Samijam vainugiem! Tavs bij zelta zīlītēm, Mans sudraba lapiņām.