Dievs

Ai bitīte, ai bitīte

Ai bitīte, ai bitīte,
Tu nes lielu svētībiņu:
Saldu medu bērniņiem,
Vaska sveci Dieviņam.

Dievs aizliedza bitītei

Dievs aizliedza bitītei
Sarkano āboliņu,
Kam bitīte nesvinēja
Svētas dienas launadziņu.

Ej, bitīt, tu pie Dieva

Ej, bitīt, tu pie Dieva,
Atdod savu saldumiņ’;
Atdod tavu medutiņ’,
Es kārītes tev atdošu.

Mežā dzimu, mežā augu, Nule mani laukā veda, Nule manas villainītes Lauka vēji vēdināja.
Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.
Mežu mežus izstaigāju, Lāga koka neredzēju: Cits bij šķībs, cits bij greizs, Cits bij vēja
Dod, māmiņa, mežā mani, Mežā man laba dzīve: Pūš vējiņš - aizvējiņš, Spīd saulīte -
Grūti pūta jūras vēji, Žēli raud māmuliņa: Dažs māmiņas lolojums Uz ūdeņa līgojās.