Kukaiņi

Ods nokrita no ozola

Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumiņa
Trīs dienlņas zeme rīb.

Odiņš kūla masaliņu

Odiņš kūla masaliņu,
Pie kociņa piesiedams.
– Apdomā, grēcenieks,
Cik tā visa nesēiiņa.

Odiņš kliedza, odiņš brēca, Odam kāja nosvilusi; Odam kāja nosvilusi Pieguļnieku guntiņā.
Jānīts manu vainadziņu Koku galā vicināja; Es Jānīša kumeliņu Ērkšķu krūmu dancināju.
Visu mežu izstaigāju, Tāda koka nedabūju: Dzelža saknes, vara zari, Zelta riesti pumpurīši
Visas manas ceļa malas Laimes koku pieaugušas: No bērziņa jēriņš dzima, No apsītes kazuliņš.
Ar mušiņu arti gāju, Smilgā cirtu lemestiņu. Kāds lopiņis man aramis, Kāda koka lemestiņa?