Kumeliņš

Vilciņš manu kumeliņu

Vilciņš manu kumeliņu
Pie ozola dīdināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāj’ mājās kumeliņu.

Savu laiku es negāju

Savu laiku es negāju
Jāņa nakti pieguļā:
Jaunas meitas Jāņa nakti
Nozog manu kumeliņu.

Jāņu nakti, bāleliņi

Jāņu nakti, bāleliņi,
Nejājiet pieguļā:
Meža māte suņus sauca,
Rīdīs jūsu kumeliņus.

Jauni puiši, bāleliņi

Jauni puiši, bāleliņi,
Sargājiet kumeliņu:
Jānīts gāja Jāņu nakti,
Iemaviņi rociņā.

Es nejāju Jāņu nakti

Es nejāju Jāņu nakti
Kumeliņu pieguļā:
Jāņu nakti vīstu nakts,
Novīst manis kumeliņš.

Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras
Gana grūti, gana viegli Ezermala meitiņai! Pusrītiņ' gailis dzied, Visu nakti gaigaliņ'.
Mēnestiņš nakti brauca, Es Mēneša ormanīt's; Mēnestiņš man iedeva Savu zvaigžņu mētelīti.
Saule kūla Mēnestiņu, Aiz radziņa turēdama, Kam tas lēca naktī vēlu, Kam gaismiņas nerādīja.
Es nopinu Jāņu nakti Rudzu puķu vainadziņu, Gribēdama skaidru vīru, Tīru rudzu maizi ēst.