Liepa

Medutiņ, medutiņ

Medutiņ, medutiņ,
Kur tu biji dabūjams?
Kuplas liepas iedobā,
Tur bitītes ievākušas.

Atminati, jaunas meitas

Atminati, jaunas meitas,
Kas bij liepu dārziņā?
Lācīts kāpa liepiņāji,
Medutiņu gribēdams.

Staigā viegli, tautu meita

Staigā viegli, tautu meita,
Pa liepiņas lapiņām:
Mans brālītis, dravenieks,
Liepā guļ dienasvidu.

Bitītei namu daru

Bitītei namu daru
No ozola viduklīša:
Bitīt’ man medu nesa
No liepiņas ziediņiem.

Zem ozola nestāvēju

Zem ozola nestāvēju –
Zem ozola liela rasa;
Zem liepiņas pastāvēju
Kā zem mātes villainītes,

Aiju, aiju, zaļa liepa

Aiju, aiju, zaļa liepa.
Tavu lielu kuplumiņu!
Zem liepiņas paslēpos
Kā zem mātes villainītes.

Nākat iekšā, Ziemassvētki, Nu mēs jūs gaidīsim; Nama māte durvis vēra, Rokā gaiša uguntiņa.
Pušķojam Jāņu māti Ar zaļāmi zālītēmi, Lai pušķoja vasariņa Ar rudziem, ar miežiem.
Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka, Bite
Jūra, jūra, ko tu krāci, Māte, māte, ko tu raudi? Jūra krāca smalka tīkla, Māte
Upe, upe, Gauja, Gauja, Valdi savu straujumiņu: Daža laba mātes meita Noraud savu arājiņu.