Līgaviņa

Noiet saule vakarā

Noiet saule vakarā,
Meža galus pušķodama;
Tā pušķoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.

No istabas vien pazinu

No istabas vien pazinu,
Kur meitiņas izvedamas:
Četri kakti istabā,
Visi četri izpušķoti.

Sudrabiņa grožus viju

Sudrabiņa grožus viju,
Zeltā kalu kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā puķīte ziedēdama.

Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā?
Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`.
Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos.
Es saviju vainadziņu Trejdeviņi ziediņiem; To paņēma tautu dēls Pašā Jāņu vakarā.