Līgaviņa

Bitei vaļa, meitai vaļa

Bitei vaļa, meitai vaļa,
Kur tām tika, tur tās gāja:
Meitiņ’ tālu tautiņās,
Bitīt’ augstu ozolā.

Dravenieka līgaviņa

Dravenieka līgaviņa
Sēd, galviņu nokārusi:
Bišu tēva klausījās
Ar abām austiņām.

Šūn, bitīte, ko šūdama

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas:
Ka es varu ciemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu.

Bite jūdza kumeliņu

Bite jūdza kumeliņu
Dravenieka līgavai:
Sudabriņa loku lieca,
Vaska sita pavadiņu.

Aizko zila, aizko melna

Aizko zila, aizko melna
Dravenieka līgaviņa?
Aizto zila, aizto melna,
Ka neguļ dienavidu.

Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Ai, rozīte, magonīte, Kam tik agri noziedēji: Es gribēju līgaviņu Pušķot Jāņu vakarā.
Dravenieka dēliņami Bite veda līgaviņ: Vaska cimdi, vara groži, Sudrabiņa pātadziņa.
Vēzis ņēma līgaviņu, Asarim saderētu. - Es vēzim atspītēšu, Es tam upi izlaidīšu. - Ja
Margodama saule lēce Caur ozola lapiņām: Dravenieka līgaviņa Zelta naudu rēķinaja.