Medus

Griķīts auga smilktenē

Griķīts auga smilktenē,
Papardīšu mežmalē;
Griķim bija saldi ziedi,
Bitītēm medus salds.

Citi puiši izdējuši

Citi puiši izdējuši
Pa simtam ozoliņu,
Es izdēju vīksnas celmu,
Medu krāvu vezumā.

Kas man kait nedzīvot

Kas man kait nedzīvot,
Dravinieka līgavai:
Medu ēdu, medu dzēru,
Vaskiem šūts vainadziņš.

Dravinieka meitu ņēmu

Dravinieka meitu ņēmu,
Salda medus gribēdams:
Dravinieka meitiņai
Vaska cimdi rociņā.

Bērtis gāja bišu kāpt

Bērtis gāja bišu kāpt,
Pērle [?] nesa vāceliti,
Sīki mazi eņģelīši
Līdzi tek medus ēst.

Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.
Kas miedziņu negulēja? Viena bija meitu māte, Otra bišu māmulīte: Meitu māte pūru loka, Bite
Bite lūdza pļāvējiņu, Lai pameta āboliņu, Lai pameta āboliņu, Salda medus devējiņu.
Manam tēvam tādas bites Kā pērnie telēniņi: Ar vindiņu medu vilka Resnajā ozolā.
Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.