Ej, bitit, tu pie Dieva,
Atdod tavu saldumiņu;
Atdod savu medutiņu,
Es kārites tev atdošu.
Bitīt’ savu meitu deva
Bitīt’ savu meitu deva
Pār deviņi ezeriņi;
Trīs gadiņi medu cēla
Deviņām laiviņām.
Medutiņ, medutiņ
Medutiņ, medutiņ,
Kur tu biji dabūjams?
Kuplas liepas iedobā,
Tur bitītes ievākušas.
Bitīt’ maza, bitīt’ liela
Bitīt’ maza, bitīt’ liela,
Nes man saldu medutiņu,
Tad es tevi godināšu,
Kalniņāi sēdēdama.
Ej, sliņķīti, tu pie bites
Ej, sliņķīti, tu pie bites,
Mācies bites tikumiņu:
Ne tai kungu, ne vagaru,
Saldu medu savācot.
Lai precēšos, kad precēšos
Lai precēšos, kad precēšos,
Bitenieku vīru ņemšu:
Kas kaitēja biteniecei
Ik dieniņas medu ēst.