Medus

Es uzlīdu ozolā

Es uzlīdu ozolā,
Bite koda rociņā;
Jo tā bite sīvi koda,
Jo es saldu medu ēdu.

Sarkanais āboliņ

Sarkanais āboliņ,
Kādēļ šogad vēlu ziedi?
Nebūs medus bitītēm,
Ne vainaga galviņā.

Mana jauna vedekliņa

Mana jauna vedekliņa
Grib ar medu mieloties;
Ķēru sietu, ķēru podu,
Teku bišu dārziņā.

Bitīt’ nesa medutiņu

Bitīt’ nesa medutiņu
Ar ozola kanniņām;
Nes, bitīt, dod man ari
Jel uz spārnu galiņiem.

Tec, bitīte, tecēdama

Tec, bitīte, tecēdama,
Atpakaļ neskaties:
Tur ļautiņi medu ēda,
Kāri pirkstus laizīdami.

Man bij medus, man bij vaskis

Man bij medus, man bij vaskis,
Man bij vaska ritentiņš;
Pārdev’ medu, pārdev vasku,
Nopirk’ caunu cepurīt’.

Dravenieka meita biju, Vaska kurpes šūdinaju; Kripu krapu man kājiņas Ar tām vaska kurpitēm.
Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.
Bitit' saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.
Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej' vaska kamaniņas, Iejūdz' sila vāverīti.