Saule

Kālabad ik vakaru

Kālabad ik vakaru
Gaisa gali atsarkuši?
Saule savus zīda svārkus
Ik vakaru vēdināja.

Kuplis auga ozoliņš

Kuplis auga ozoliņš
Saules takas maliņā.
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik rītiņu uzlēkdama.

Ģērbies, Saule, sudrabā

Ģērbies, Saule, sudrabā,
Nu nāk tavi vedējiņi!
Ūdens zirgi, akmens vāģi,
Sidrabiņa kamaniņas.

Trīs gadiņi Saule lēca

Trīs gadiņi Saule lēca
Purva bērza galiņā;
Trīs gadiņi tautas nāca
Mani jaunu lūkoties.

Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā?
Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`.
Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos.
Es saviju vainadziņu Trejdeviņi ziediņiem; To paņēma tautu dēls Pašā Jāņu vakarā.