Trīs gadiņi Saule lēca
Purva bērza galiņā;
Trīs gadiņi tautas nāca
Mani jaunu lūkoties.
Šorīt agri Saule lēca
Šorīt agri Saule lēca
Sarkanāi kociņā.
Jauni puiši veci tapa,
To kociņu meklēdami.
Sēd’, Saulīte, sudrabā
Sēd’, Saulīte, sudrabā,
Nu jāj tavi precinieki.
Paši jāja viņpus Rīgas,
Še skanēja iemauktiņi.
Aiz upītes augsti kalni
Aiz upītes augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug:
Tur Saulīte noiedama
Ik vakarus gauži raud.
Spīdi nu, saulīte
Spīdi nu, saulīte,
Ābeļu dārzā:
Tur mūsu bāliņi
Šūpoles kāra.
Margodama saule lēca
Margodama saule lēca
Caur ozola lapiņām:
Dravinieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.