Bij manam tētiņam Bišu spārnu kažociņš; Ne tas mirka rasiņā, Ne izkalta saulītē.
Aiz Daugavas dori dēju, Cirv's iekrita Daugavā; Vecainē sienu pļāvu, Vilks apēda kažociņu.
Vaicā sētas saimenieks, Vai ir visi kumeliņi. Vilks apēda kumeliņu Ar visiem nadziņiem. Tur, puisīti,
Es uzvilku ūdens kreklu, Smalku zvirgzdu kažociņu, Lai varētu jūriņā Ar ziemeli rotāties.
Ezīšam, ezīšam Adatiņu kažociņš; Vēl pirkstiņu nepiedūru, Jau vēlās kamolā.