Bij manam tētiņam
Bij manam tētiņam Bišu spārnu kažociņš; Ne tas mirka rasiņā, Ne izkalta saulītē.
Bij manam tētiņam Bišu spārnu kažociņš; Ne tas mirka rasiņā, Ne izkalta saulītē.
Aiz Daugavas dori dēju, Cirv’s iekrita Daugavā; Vecainē sienu pļāvu, Vilks apēda kažociņu.
Vaicā sētas saimenieks, Vai ir visi kumeliņi. Vilks apēda kumeliņu Ar visiem nadziņiem.
Es uzvilku ūdens kreklu, Smalku zvirgzdu kažociņu, Lai varētu jūriņā Ar ziemeli rotāties.
Pieci gadi ganos gāju, Pelnīj’ pieci kažociņ’; Kad es gāju čigānos, Visi pieci mugurā.
Ezīšam, ezīšam Adatiņu kažociņš; Vēl pirkstiņu nepiedūru, Jau vēlās kamolā.
