Kažociņš

Bij manam tētiņam

Bij manam tētiņam
Bišu spārnu kažociņš;
Ne tas mirka rasiņā,
Ne izkalta saulītē.

Aiz Daugavas dori dēju

Aiz Daugavas dori dēju,
Cirv’s iekrita Daugavā;
Vecainē sienu pļāvu,
Vilks apēda kažociņu.

Es uzvilku ūdens kreklu

Es uzvilku ūdens kreklu,
Smalku zvirgzdu kažociņu,
Lai varētu jūriņā
Ar ziemeli rotāties.

Pieci gadi ganos gāju

Pieci gadi ganos gāju,
Pelnīj’ pieci kažociņ’;
Kad es gāju čigānos,
Visi pieci mugurā.

Ezīšam, ezīšam

Ezīšam, ezīšam
Adatiņu kažociņš;
Vēl pirkstiņu nepiedūru,
Jau vēlās kamolā.