Saule bāra Mēnestiņu, Kam tas dienu nespīdēja, Kam tas savu augumiņu Nakti vien maldināja.
Mēnesnīca zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā. Visa bija, visas bija, Auseklīša vien nevaid.
Kur tecēji, Mēnestiņ', Ar to zvaigžņu pudurīti? Karā teku palīdzēt Jaunajam brālītim.
Spīdi gaiši, mēnestiņi, Nakti vērpa sērdienīte; Tai nebija dienu vaļas, Kungi sūta tīrumā.
Apkaustīju kumeliņu Ar veciem dālderiem, Lai varēja nakti braukt, Lai mēness nevajaga.