Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kupli ozoliņi?
Rudziem kalni, miežiem lejas,
Bitēm kupli ozoliņi.
Vai bitīte laiska sieva
Vai bitīte laiska sieva,
Ka tai mazs augumīns?
Bitītēm gājumīnu
Ar sudrabu līdzināja.
Tec’, māsiņa, teciņiem
Tec’, māsiņa, teciņiem,
Tec’, pasaki bāliņam:
Vējš nolauza ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Visu nakti negulēju
Visu nakti negulēju,
Māras rīta gaidīdama,
Lai lācītis celdamies
Savu miegu neatdeva.
Sudrabiņa gaiļi dzied
Sudrabiņa gaiļi dzied
Dzintariņa kalniņāje;
Dzintariņa meitu veda
Sudrabiņa dēliņame.
Jānīts brauca katru gadu
Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.