Bitīt, manu zeltspārnīt

Bitīt, manu zeltspārnīt,
Tu bij’ liela darbiniece:
Tu atnesi sila ziedus
Pār deviņi novadiņi.

Tev, eglīt, piederēja

Tev, eglīt, piederēja
Visu mūžu zaļi svārki;
Tev, māsiņ, nepiedera
Visu mūžu vainadziņš.

Vāverīte trakšķināja

Vāverīte trakšķināja
Ar meitām rnaltuvē;
leraudzīj’si medinieku,
Skrien pa logu siliņā.

Līdzīgas Tautas Dziesmas
Silta, silta saulīte Istabas galā; Zaļa, zaļa zālīte Lieldienas rītā.
Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras
Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?
Ko Saulīte gauži raud, Ik vakaru noiedama? Zelta josta iekritusi Dziļas jūras dibenā.
Cērtiet, brāļi, oša kārti, Vītējiet saulītē: Kad atnāks Liela diena, Pakariet šūpolītes.