Kas kaitēja nedzīvot
Upmaliešu meitiņām:
Pašas guļ dienavidu,
Straume kreklus balināja.
Klips, kanniņa, klaps, kanniņa
Klips, kanniņa, klaps, kanniņa,
Tu pie manis, es pie tevis:
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tavas turētavas.
Vakar lācis maizi cepa
Vakar lācis maizi cepa
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien ēda launadziņu
Paipaliņas krodziņā.
Man izgāja šī vasara
Man izgāja šī vasara,
Ar Pērkoni baroties:
Viņš man’ sauca zemes kurmi,
Es – debešu graudējiņš.
Pura bērza slotu griezu
Pura bērza slotu griezu
Glumajām lapiņām,
Lai peras tie ļautiņi
Kas man laba nevēlēja.
Es tev lūdzu, bāleliņ
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Piepļauj zaļa āboliņa:
To ēdīs Jāņu zirgi,
Garu ceļu tecēdami.