Ābele

Iebrauca Saulīte

Iebrauca Saulīte
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu.

Zied ābele pret ābeli

Zied ābele pret ābeli,
Katra kalna galiņā;
Dzied māsiņa pret māsiņu,
Katra tautu sētiņā.

Ābelei zelta ziedi

Ābelei zelta ziedi
Ziedēj’ purva lejiņā;
Kad tev bija zelta ziedi,
Kam neziedi kalniņā?

Bitīt’ skrēja vakarā

Bitīt’ skrēja vakarā
Caur ābēļu līdumiņ’,
Zīda groži, vaska loki,
Ābolaini kumeliņi.

Es to tautu kumeliņu

Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi braucu;
Ābelēm sīki zari,
Plosa tautu kumeliņu.

Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā?
Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`.
Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos.
Es saviju vainadziņu Trejdeviņi ziediņiem; To paņēma tautu dēls Pašā Jāņu vakarā.