Arājs tika tev, māsiņ
Arājs tika tev, māsiņ, Ne īstais arājiņš: Tika krogu dzērājiņš, Ceļa malu gulētājs.
Arājs tika tev, māsiņ, Ne īstais arājiņš: Tika krogu dzērājiņš, Ceļa malu gulētājs.
Dievs ar Laimu manis dēļ Stāv lielā ienaidā: Dievs man deva maizes zemi, Laima liedza arājiņu.
Prieki bija arājam, Prieks arāja līgavai: Redzēj` savu rudzu lauku Zelta miglu miglojam.
Parād` man, līgaviņa, Ko satini palagā: Vai satini govju gani, Vai dēliņu, arājiņu?
Kur bijusi, nebijusi Mana jauna līgaviņa: Ienāk pati izbālusi, Ienes jaunu arājiņu.
Bērīts mans kumeliņš, Baltas maizes arājiņš; Es tam davu auzu sieku, Āboliņa nesumiņu.
Sieru, pienu ganiņam, Piena sulas arājam; Kam apara papuvīti Melnajām velēnām.
Aijā, manu arājiņu, Tavu lielu rudzu lauku: Trīs dieniņas talka pļāva, Vēl maliņas neredzēju.
Dravinieka bāliņam Vaska cimdi rociņā; Arajiņa bāleliņš Smilšojāmi kājiņām.
Grūta dzīve arājam, Vēl grūtāka zvejniekam. Vētra matus plivināja, Airis rokas gurdināja.
Manis mīļis arājiņis Medutiņa saldumiņu; Gan tu tapsi dzīvodams Alutiņa rūgtumiņu.
To par bēdu neturēju, Ka man nava arājiņa: Sēju rudzus, sēju miežus, Ecēj` pati dziedādama.
Arājiņa līgavai Sudrabiņa sakte mirdz; Dravenieka meitiņai Zelts spīdēja vaiņagā.
Saule, saule, zeme, zeme Ar arāju saderēja; Nav saulīte uzlēkusi, Jau arājs tīrumā.
Dravenieka dēliņami Vaska cimdi rociņā; Lai tam būtu vaska cimdi, Kad viņš būtu arājiņš.
Es redzēju Daugavā Zelta arklu līgojam; Sit, vilnīti, maliņā, Te būs daiļis arājiņš!
Rudzīt`s meta zelta vilni Lielajā tīrumā, Arājs prieka nevarēja, Maliņā stāvēdams.
Ar bititi arti gāju Zaļajā dzedziedā; Astra stīgu spandu griezu, Vasku lēju lemesnicu.
