Jāņam zirgi pazuduši
Jāņam zirgi pazuduši Jāņa nakti pieguļā; Dieva dēli saņēmuši Savā auzu tīrumā.
Jāņam zirgi pazuduši Jāņa nakti pieguļā; Dieva dēli saņēmuši Savā auzu tīrumā.
Uz Daugavas es dzīvoju, Uz Daugavas auzas sēj’, Sēju laivu pie niedrītes, Pie auziņas kumeliņ’.
Bērīts mans kumeliņš, Baltas maizes arājiņš; Es tam davu auzu sieku, Āboliņa nesumiņu.
Labāk braucu zēģelīti, Nekā aru slapju zemi: Zēģelīte zeltu nesa, Smilšu auzas slapja zeme.
Labāk pirku oša laivu Nekā bēru kumeliņu: Kamēr bēris auzas ēda, Tikmēr laiva simtu jūdzu.
Zirņa zieda laiviņ’ taisu, Auzu skaru zēģelīti; Tā bij viegla jūriņā Pret vilnīti vizenāt.
Sēju rudzus, sēju miežus, Sēju auzas vairumā: Rudzi, mieži klaipu glauda, Auzas glauda kumeliņu.
Rudzīšam, miezīšam, Tiem līdīšu līdumiņu; Auziņai, skariņai, Tai lielie tīrumiņi.
Teci rikšus kumeliņi, Neej, soļus skaitīdams; Vai es tevim auzas devu, Pa vienai skaitīdams?
Ai, lācīti, ķepurkāji, Kam tu manas auzas ēdi? Iesim, lāci, sūdzēties, Kam auziņas piederēs,
Miežu Jumis nokliedzās, Uz kalniņa stāvēdams: Ieraudzīja auzu Jumi Zem pajumta līgojot.
