Venta nesa ozoliņu
Ar visām bititēm
Ozols gāja līgodams,
Bitit’ gāja raudadama.
Zinu, zinu, bet neteikšu
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas liepiņas viducī:
Bitīt’ taisa saldu medu
Mazajam bērniņam.
Ej, bitit, tu pie Dieva
Ej, bitit, tu pie Dieva,
Atdod tavu saldumiņu;
Atdod savu medutiņu,
Es kārites tev atdošu.
Bitīt’ savu meitu deva
Bitīt’ savu meitu deva
Pār deviņi ezeriņi;
Trīs gadiņi medu cēla
Deviņām laiviņām.
Bitīt’ maza, bitīt’ liela
Bitīt’ maza, bitīt’ liela,
Nes man saldu medutiņu,
Tad es tevi godināšu,
Kalniņāi sēdēdama.
Tur atradu, tur atstāju
Tur atradu, tur atstāju
Bitīt’ ceļa maliņā:
Vaska ratus darināja,
Ziedus krāva vezumā.
Bitīt, tavu daiļu meitu
Bitīt, tavu daiļu meitu
Rudajām actiņām;
Spīd actiņas tīra zelta
Caur ozola lapiņām.