Krāj, bitīte, saldu medu,
Vēl siliem balti ziedi;
Nāks ziemiņa, nāks viesiņi,
Baudīs, nagus laizīdami.
Lācis kāpa ozolā
Lācis kāpa ozolā,
Gribē bišu medu ēst;
To lācītis nezinā,
Kad bitīte iekodīs.
Šuj, bitite, melnu krēslu
Šuj, bitite, melnu krēslu
Kuplas liepas zariņā,
Tur tu pate atsēdes’,
Draviniekus mielodam’.
Ej, bitīt, tu pie Dieva
Ej, bitīt, tu pie Dieva,
Atdod savu saldumiņ’;
Atdod tavu medutiņ’,
Es kārītes tev atdošu.
Zinu, zinu, bet neteikšu
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas liepiņas dobumā:
Bitīt’ pina zelta kronu
Mazajai māsiņai.
Bitīt, manu kamenīti
Bitīt, manu kamenīti,
Kad man tevi pamanīt?
-Grauz akmeni, dzer ūdeni,
Tad tu mani pamanīsi.