Bitītes

Kur, bitītes, jūs ietit

Kur, bitītes, jūs ietit,
Liela drūzma dziedādam’?
-Iesim vaska ceļu liet,
Dravinieka meitu ved.

Es tai savai līgaviņai

Es tai savai līgaviņai
Dieva dēļi maizi devu:
Man bitītes svārkus šuva,
Sētmalā gulēdam’s.

Venta nesa ozoliņu

Venta nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm:
Brīžam lauza sīku ledu,
Brīžam sīku sudrabiņu.

Meži dūc, meži skan

Meži dūc, meži skan,
Kas tos mežus ducināja?
Tur bitītes cauri skrēja
Vakarēju nesumiņu.

Sidrabiņa upe tek Līkumiņu līkumiem, Visapkārt augsti kalni, Visapkārt zaļi meži.
Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.
Meži dūc, meži skan, Kas tos mežus ducināja? Tur bitītes cauri skrēja Vakarēju nesumiņu.
Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm
Meži deg, dūmi kūp, Bite raud asarām; Neraud' gauži tu, bitīt, Niedres deg jūrmalā.