Ai, Ventiņa, Abaviņa
Ai, Ventiņa, Abaviņa, Līdz` balciņus vizināt,- Šogadiņ namu taisu, Citu gadu istabiņu.
Ai, Ventiņa, Abaviņa, Līdz` balciņus vizināt,- Šogadiņ namu taisu, Citu gadu istabiņu.
Cūkas kājas skuldurītis Budēlim kulītē, Lai varētu smagi lekt, Istabiņu dimdināt.
Paldies devu māmiņai, Kas man` mazu izglabāja No guntiņas, no ūdeņa, No dūmainas istabiņas.
Es ar savu čaklumiņu Lepoties lepojos: Mirgot mirdz istabiņa, Zibēt zib rožu dārzs.
Neturēju melna galda, Ne gružainas istabiņas; Tēvam biju labā roka, Māmiņai – audējiņa.
Lec, Saulīte, rītā agri Pa lodziņu istabā, Lai sildās mani bērni Siltajā saulītē.
Pilna Māras istabiņa Sīku, mazu šūpulīšu: Kad to vienu kustināja, Visi līdzi līgojās.
Daiļa bija Jāņa māte, Daiļa Jāņa istabiņa: Gar griestiem kuplas rozes, Visa grīda magonēm.
No istabas vien pazinu, Kur meitiņas izvedamas: Četri kakti istabā, Visi četri izpušķoti.
Es izgāju no istabas Zelta zvaigznes skatīties: Zelta zvaigzne noskanēja, Pie Dieviņa aiziedama.
Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej manē sētiņē, Es tev došu sētmalē Sausu prauļu istabiņu.
Skrien, bitite, istabā Mārtenīša vakarā; Ja tu pate neieskrien, Ienes sava labumiņa.
Zelta zvaigzne atspīdēja, Pa celiņu man ejot. Es iegāju istabā, Zelta zvaigzne aiz durvīm.
Klusat, jauni, klusat, veci, Dievs ienāca istabā, Dievs ienāca istabā, Vaicā nama saimenieku.
