Istaba

Paldies devu māmiņai

Paldies devu māmiņai,
Kas man` mazu izglabāja
No guntiņas, no ūdeņa,
No dūmainas istabiņas.

Es ar savu čaklumiņu

Es ar savu čaklumiņu
Lepoties lepojos:
Mirgot mirdz istabiņa,
Zibēt zib rožu dārzs.

Ai, Ventiņa, Abaviņa

Ai, Ventiņa, Abaviņa,
Līdz` balciņus vizināt,-
Šogadiņ namu taisu,
Citu gadu istabiņu.

Neturēju melna galda

Neturēju melna galda,
Ne gružainas istabiņas;
Tēvam biju labā roka,
Māmiņai – audējiņa.

Lauz, meitiņa, ko lauzdama, Nelauz bērza galotnīti: Bērziņam daudz zariņu, Visi raud galotnītes.
No vainaga es pazinu, Jauna, jauna tā meitiņa: No vainaga ziedi bira, No acīm asariņ`s.
Man tētiņis dravu dara, Es aiznesu launadziņu; Tev, meitiņa, tā draviņa Par launaga nesumiņu.
Meža, meža es, meitiņa, Es pēc meža taujājos; Es nebiju ieradusi Klajumā gavilēt.
Mīļā Māra rotā Pa nama jumtu, Meitiņu godiņu Lūkodama: Vai skaidras istabas, Vai skaidri trauki?