Istaba

Pilna Māras istabiņa

Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

Daiļa bija Jāņa māte

Daiļa bija Jāņa māte,
Daiļa Jāņa istabiņa:
Gar griestiem kuplas rozes,
Visa grīda magonēm.

No istabas vien pazinu

No istabas vien pazinu,
Kur meitiņas izvedamas:
Četri kakti istabā,
Visi četri izpušķoti.

Es izgāju no istabas

Es izgāju no istabas
Zelta zvaigznes skatīties:
Zelta zvaigzne noskanēja,
Pie Dieviņa aiziedama.

Agri, agri gaiļi dzied Mana tēva sētiņā; Vēl agrāk bāleliņi Kulsta linus piedarbā.
Visi saka, visi saka: - Puisīšam laba dzīve! Lai aršana, ecēšana, Kur pieguļas gulēšana! Jāj
Kas man kait nenēsāt Melnus svārkus, zābaciņus: Man bitīte svārkus šuva, Sētmalā gulēdama.
Man māsiņas tā nav žēl Kā māsiņas vainadziņa; Māsiņai staigajot, Spīdēj` visas sētmalītes.
Lec, Saulīte, lec, Saulīte, Spīd' ar mūsu sētiņā: Ir mums tava gaišumiņa Vajadzēt vajadzēja.