Laiva

Par ko saule bāli lēca

Par ko saule bāli lēca,
Par ko bāli norietēja?
Vakar slīka ošu laiva,
Simts noslīka zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu.

Strauja, strauja upe tek

Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurvīm:
Ne tur var laivu laist,
Ne kumeļu dzirdināt.

Labāk pirku oša laivu

Labāk pirku oša laivu
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Tikmēr laiva simtu jūdzu.

Laiva, laiva, airi, airi

Laiva, laiva, airi, airi,
Tie bij mani bāleliņi:
Laiviņ’ lēca augstus viļņus,
Airi vilka maliņā.

Vakarā iesēdos

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.

Mūs’ pašam stūrmanim

Mūs’ pašam stūrmanim
Sešas laivas sedumā;
Dod, Dieviņ, to dieniņu,
Pilnas vest maliņā!