Sidrabiņa upe tek
Līkumiņu līkumiem,
Visapkārt augsti kalni,
Visapkārt zaļi meži.
Meži rūca, meži šņāca
Meži rūca, meži šņāca,
Bites gāja kumuriem;
Man bij tādis lielis prieks,
Man ielīda ozolā.
Meži dūc, meži skan
Meži dūc, meži skan,
Kas tos mežus ducināja?
Tur bitītes cauri skrēja
Vakarēju nesumiņu.
Kam tie kalni, kam tās lejas
Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kupli ozoliņi?
Rudziem kalni, miežiem lejas,
Bitēm kupli ozoliņi.
Meži deg, dūmi kūp
Meži deg, dūmi kūp,
Bite raud asarām;
Neraud’ gauži tu, bitīt,
Niedres deg jūrmalā.
Dūmi kūp meži deg
Dūmi kūp meži deg,
Kas tos mežus dedzinaja?
Bitit mežus dedzinaja,
Klajumiņu gribedama.