Dūmi kūp meži deg Dūmi kūp meži deg, Kas tos mežus dedzinaja? Bitit mežus dedzinaja, Klajumiņu gribedama. Bitīte, Meži Sidrabiņa upe tek Sidrabiņa upe tek Līkumiņu līkumiem, Visapkārt augsti kalni, Visapkārt zaļi meži. Meži rūca, meži šņāca Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā. Meži dūc, meži skan Meži dūc, meži skan, Kas tos mežus ducināja? Tur bitītes cauri skrēja Vakarēju nesumiņu. Kam tie kalni, kam tās lejas Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kupli ozoliņi. ← Īstais brālīti Man bij viena sila bite →