Oši

Par ko saule bāli lēca

Par ko saule bāli lēca,
Par ko bāli norietēja?
Vakar slīka ošu laiva,
Simts noslīka zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu.

Lieldienas rītā

Lieldienas rītā Sarkana saule; Māršiņas villainei Sarkanas bārkstis.

Saulīt` silta, māmiņ jauka

Saulīt` silta, māmiņ jauka - Abas vienu labumiņu: No saulītes silti rīti, No māmiņas mīļi vārdi.

Es tev saku, Saules meita

Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot.

Saule brauca pār ezeru

Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm.

Labāk pirku oša laivu

Labāk pirku oša laivu
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Tikmēr laiva simtu jūdzu.

Cērtiet, brāļi, oša kārti

Cērtiet, brāļi, oša kārti, Vītējiet saulītē: Kad atnāks Liela diena, Pakariet šūpolītes.

Mežā dzimu, mežā augu

Mežā dzimu, mežā augu, Mežā mūžu nodzīvoju; Mežā mans vainadziņš Oša lapu darināts.

Ko tu gaidi, oša laiva

Ko tu gaidi, oša laiva, Daugaviņas maliņā? - No ziemeļa vēju gaidu, No Vāczemes īrējiņu.

Es dzīros šavasaru

Es dzīros šavasaru Mergiem vīti vainadziņu; Augsti zied oši, kļavas, Nevar mergu salasīt.

Teci, mana ošu laiva

Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu dieniņā;
Es tev došu roņu taukus,
Smalku linu zēģelīti.

Cērtiet, brāļi, oša kārti

Cērtiet, brāļi, oša kārti, Vītējiet saulītē: Kad atnāks Liela diena, Pakariet šūpolītes.

Mežā dzimu, mežā augu

Mežā dzimu, mežā augu, Mežā mūžu nodzīvoju; Mežā mans vainadziņš Oša lapu darināts.

Ko tu gaidi, oša laiva

Ko tu gaidi, oša laiva, Daugaviņas maliņā? - No ziemeļa vēju gaidu, No Vāczemes īrējiņu.

Es dzīros šavasaru

Es dzīros šavasaru Mergiem vīti vainadziņu; Augsti zied oši, kļavas, Nevar mergu salasīt.

Ik rītiņus celdamās

Ik rītiņus celdamās,
Jauku dziesmu nodziedāju:
Par ošiem, par bērziem,
Par kupliem ozoliem.

Ai, ozoli, ozoliņi

Ai, ozoli, ozoliņi, Maksā manu dējumiņu! Jau skaidiņa sapuvusi, Vēl bitite nelīdusi.

Trīs ozoli kalniņā

Trīs ozoli kalniņā, Trīs ziediņi upītē; Trīs puisīši māmiņai Siltajā saulītē.

Kas kaitēja man dzīvot

Kas kaitēja man dzīvot Sava tēva zemītē: Ar vindiņu medu smēlu No kupliem ozoliem.

Es uzkāpu kalniņā

Es uzkāpu kalniņā Meža balsis klausīties: Oši, kļavi gavilēja, Vītoliņš čivināja.

Deviņ’ ir ošam zari

Deviņ’ ir ošam zari,
Devītā Saule lēca;
Deviņ’ ir man bāliņi,
Devīts kunga karavīrs.

Putniņš sēd zariņā

Putniņš sēd zariņā, Zara kanna rociņā. Šogad laba vasariņa Par visām vasarām.

Kas tur spīd, kas tur viz

Kas tur spīd, kas tur viz Ozoliņa zariņā? Tie bāliņa vaska cimdi, Mans vizuļu vainadziņš.

Šūn, bitite, ko šūdama

Šūn, bitite, ko šūdama, Šūn man vasku kamaniņas, Lai es varu mežā braukt Priedēm zarus līdzināt.

Sīku loku upe tek

Sīku loku upe tek, Zaru, zaru Daugaviņa. Upe loku pieņēmuse, Daugaviņa dvēselīšu.

Es piekusu, nevareju

Es piekusu, nevareju
Ne rociņu pacilāt:
Es izdēju divi oši,
Trešo zaļu ozoliņu.

Div’ brālīši dravinieki

Div' brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.

Kuplis auga ozoliņš

Kuplis auga ozoliņš Muižas rijas pakaļā; Cūku gani rijinieki, Nav ozola dējējiņi.

Pasasēdi bites meita

Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.

Ko, bitīt, tu raudāji

Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.