Bites, maitas, norējušas
Manu vīru, bitenieku:
Bikses vien karājās
Ozolina zarinā.
Vai, Dieviņi, nevar vairi
Vai, Dieviņi, nevar vairi
Ni rociņu pacilāt:
Div’ eglites nodzeniju,
Trešu āra ozoliņu.
Šūn, bitīte, vasku krēslu
Šūn, bitīte, vasku krēslu
Zem resnā ozoliņa;
Tur tu pati pasēdēsi,
Draveniekus mielodama.
Saņemiet dzeinit’ manu
Saņemiet dzeinit’ manu,
Nodējiet ozoliņu,
Man jaiet ar kundziņu
Tālajā zemitē.
Sen ziedēja ozoliņi
Sen ziedēja ozoliņi,
Sen ziediņi pabiruši,
Nu liepiņa uzziedēja,
Nu zied visas pazarītes.
Ozoliņa zarus lauzu
Ozoliņa zarus lauzu,
Man ozola vajadzēja;
Kam bij man liepu lauzt,
Pat’ liepiņa i būdama.