Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām;
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu.
Ej, kaziņa, kārklu grauzt
Ej, kaziņa, kārklu grauzt,
Negrauz zaļo ozoliņu:
Lai stāv zaļais ozoliņš
Mana tēva bitītēm.
Kā, bitīte, tu ieskrēji
Kā, bitīte, tu ieskrēji
Degošā siliņā?
Vai nebija āriņos
Rakstīto ozliņu?
Es piekusu, nevareju
Es piekusu, nevareju
Ne rociņu pacilāt:
Es izdēju divi oši,
Trešo zaļu ozoliņu.
Zinu āra ozoliņu
Zinu āra ozoliņu,
Bet nesaku bāliņam:
Pūrā man smalki dzeiņi,
Tautās jaunu dējējiņ’.
Trim kārtām zelta josta
Trim kārtām zelta josta
Ap resno ozoliņu;
Tā pieder tam puišam,
Kas neguļ dienasvidu.