Šūn, bitīte, vasku krēslu Šūn, bitīte, vasku krēslu Zem resnā ozoliņa; Tur tu pati pasēdēsi, Draveniekus mielodama. Bitīte, Dravnieki, Ozoliņš Ar bititi arti gāju Ar bititi arti gāju Zaļajā dzedziedā; Astra stīgu spandu griezu, Vasku lēju lemesnicu. Dravinieks mans brālīts Dravinieks mans brālīts Aiz deviņi ezeriņi; Ik rudeni medu dzina Deviņām laiviņām. Bišenieki, dravenieki Bišenieki, dravenieki Mani balti bāleliņi: Plašu stropu taisīji, Ne maizītes pelnītāji. Draviniekam diža laime Draviniekam diža laime, Bites riju nokūlušas: Bites dzied, trani velk, Bišu māte gavilēja. ← Ai, lācīti, platkājīti Ko, Saulīte, tu redzēji →