Sils

Man bij lieli rudzu lauki

Man bij lieli rudzu lauki,
Otras malas neredzēj’;
Bij man arī sila zeme,
Kur bitēmi dores dēt.

Ak tu, sila vāverīte

Ak tu, sila vāverīte,
Kam traucēji kumeliņu:
Man izgaisa ūdra josta,
Skaista cauņu cepurīte.

Kam gribēja šo naksniņu

Kam gribēja šo naksniņu
Bites gulēt siliņā?
Silā bija pulka ziedu,
Smagas medus nešļaviņas.

Vaicā lapsa uz vilciņa

Vaicā lapsa uz vilciņa,
Kur, vilciņ, tauri ņēmi:
Ik vakara gavilēji
Smalkā priežu siliņā.

Neraugies, tautu meita

Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām,
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu.

Saule pina vainadziņu, Ozolā sēdēdama; Pin, saulīte, dod man vienu, Man jāiet tautiņās!
Kas, bērziņ, tev pakāra Zaļa vara pakariņas; Kas, māsiņa, tev aizveda Tautu galda galiņā?
Krustiņiem, celiņiem Tautu meitas vainadziņš; Tie krustiņi, tie celiņi Pieviļ manu bāleliņ`.
Tautiņās iziedama, Ņēmu līdzi māmuliņu: Kad tautās grūti gāja, Pie māmiņas pieglaužos.
Es saviju vainadziņu Trejdeviņi ziediņiem; To paņēma tautu dēls Pašā Jāņu vakarā.