Sils

Vāverīte gudra sieva

Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Pati guļ siliņā,
Bērni sila maliņā.

Silā eimu, silā teku

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā man zelta nasta,
Silā vasku ritenīts.

Vilkam labi, vilkam labi

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam ratu ne ragavu.
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu taurēdams.

Silā eju, silā teku

Silā eju, silā teku,
Silā man visi prieki:
Silā mani rudzi sēti,
Silā mani ozoliņi

Silā eimu, silā teku

Silā eimu, silā teku,
Laba mana sila zeme:
Sili manas bites gana,
Zelta naudu darināja.

Neviens mani nedzirdēja

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūrā gavilēju;
Jūras kāpas, tās dzirdēja,
Silā sīki priedulāji.

Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.
Bitīt, manu zeltspārnīt, Tu bij' liela darbiniece: Tu atnesi sila ziedus Pār deviņi novadiņi.
Vaļa mana, liela vaļa, Ko ar vaļu nedarīt: Izlej' vaska kamaniņas, Iejūdz' sila vāverīti.
Sili dega, meži dega, Atskrien bite raudādama: Bitītei, kundziņai, Zelta kurpes sadegušas.
Sila malu tecēdama, Kronīt' nesu rociņā, Lai to man nenorāva Sila doru dējējiņ'.